Jaunumi | Izbaudi lidojumu | Baloni reklāmā | Der zināt | Arhīvs | Galerija | Vizītkarte

LATVIJĀ 1989 - 1999


foto: V.Paeglis


1989.gads. Sporta un kultūras akcijas "Tautasdziesmas maratons" rīkotāji nolēma programmā kā atrakciju iekļaut arī gaisa balona demonstrējumu. Laika apstākļu dēļ, tas diemžēl nenotika, taču akcijas izpilddirektors Gunārs Dukšte bija radis pirmos sakarus ar lietuviešu gaisa balonu pilotu Rimvīdu Maculēviču. Un tie kļuva liktenīgi … .


Divus gadus vēlāk G.Dukšte izdeva globusu ar uzrakstiem latviešu valodā un prātoja par tā reklāmas kampaņu. Globusa forma asociatīvi atsauca atmiņā gaisa balonu. Fakts, ka Latvijā vēl aizvien nebija neviena balona, rosināja darbībai. Sekoja konsultācijas ar R.Maculēviču un līgums ar balonražotājiem Maskavā, kas apņemās izgatavot Latvijai pirmo gaisa balonu. 1991.gada Ziemassvētku vakars bija īpaši priecīgs - nākamajā dienā PSRS beidza savu pastāvēšanu, un jaunais balons devās uz Latviju.


1992.gada pirmajās dienās Gunārs romantisko gaisa kuģi nodēvēja par "Vinniju" un nolēma jau vasarā Latvijā sarīkot starptautisku gaisa balonu festivālu. Martā viņš piedalījās gaisa balonu pilotu kursos Viļņā un veiksmīgi nokārtoja eksāmenu pilota licences iegūšanai.


Latvijas gaisa kuģošanas dzimšanas diena ir 4.aprīlis - "Vinnijs" pirmo reizi devās lidojumā no Doma laukuma Vecrīgā un pēc vienpadsmit minūšu lidojuma piezemējās Spilves pļavās. Pirmais "Vinnija" tāllidojums notika maijā. Instruktora pavadībā Gunārs lidoja pār Vidzemi vairāk nekā trīs stundas un kopumā pārvarēja 50 kilometru. Pāris dienu vēlāk Gunārs dzēra šampanieti - viņš bija kļuvis par pilntiesīgu gaisa balonu pilotu.


Jūnijā "Vinnijs" uzņēma viesus, un pirmā starptautiskā gaisa balonu festivāla apmeklētāji Rīgā un Siguldā priecājās par desmit daudzkrāsainiem baloniem.


1993.gada maijā notika otrais gaisa balonu festivāls. Virs Siguldas peldēja gaisa baloni no Zviedrijas, Somijas, Ungārijas, Beļģijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Ar katru gadu saradās aizvien vairāk balonu no dažādām pasaules malām, bet festivāls kļuva aizvien atraktīvāks.


Gan festivāls, gan gaisa baloni guva ievērību - 1994.gadā Latvijā bija reģistrēti jau pieci

gaisa baloni.


Pasaulē "izlidoja" pirmais latviešu pilots - G.Dukšte ar LMT gaisa

balonu "Ezītis" vēro Anglijas debesis lielākajos Eiropas balonu svētkos - "Bristole '94" .


Savukārt, 7.oktobrī G.Dukštes pilotētais balons “Coca – Cola” uzstādīja pirmos

oficiālos gaisa kuģošanas rekordus Latvijā: lidojuma augstums - 3375 metri, attālums - 84 kilometri, ilgums - 1 stunda 52 minūtes.


1995.gadā festivāla viesis bija 72 gadus vecais amerikāņu pilots Roberts Kisindžers, kas ar gaisa balonu pabijis gan Austrālijā, gan Ziemeļpolā, lidojis pāri Himalajiem un Ķīnas mūrim.


1995.gada jūlijā G.Dukšte piedalījās 12.pasaules gaisa balonu čempionātā ASV un tur lidoja ar Kisindžera laipni uzticēto balonu "Bob's Cat". Pēc mēneša G.Dukšte piedalījās arī Eiropas kausa izcīņā Francijā.















1996.gadā 5.gaisa balonu festivāla laikā notika 1.Baltijas kausa izcīņa - šie svētki palēnām kļuva par atzītām starptautiskām gaisa balonu sacensībām. Sadarbībā ar pieredzējušiem Starptautiskās aviācijas federācijas gaisa balonu komisijas ( FAI/CIA ) speciālistiem Latvijā tika organizēta arī tiesnešu apmācība un sacensības varēja notikt saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem. Latviešiem veidojās cieša sadarbība ar balonu entuziastiem Eiropā, Skandināvijā un Lielbritānijā.


Septembrī 10.Eiropas gaisa balonu čempionātā Austrijā piedalījās nevien G.Dukšte ar savu balona komandu, bet arī vairāki Latvijas tiesneši - observeri, kas savā debijas reizē izpelnījās augstu vērtējumu.


6.Starptautiskais gaisa balonu Festivāls 1997.gadā iepriecināja gan dalībniekus, gan skatītājus - "Baltijas kausu '97" oficiāli bija sankcionējusi FAI. Viesu vidū bija pasaules vicečempions zviedrs Janne Balkedals, kurš kļuva par "Baltijas kausa '97" favorītu, bet skatītāji pirmoreiz varēja vērot vienu no eksotiskākajiem pasaules figūrbaloniem - holandiešu lidojošo govi.

1997.gada rudenī Latvijas gaisa balonu pionieris G.Dukšte piedalījās gan pirmajās pasaules gaisa spēlēs Turcijā, gan lielākajā pasaules gaisa balonu festivālā Albukerkā (ASV), kā arī lidoja 13.pasaules čempionātā Japānā.

Uzaicinājumus uz citu zemju festivāliem sāka saņemt arī Latvijas observeri. Viņu vidū 71 gadu vecais Ilmārs Dreika kā tiesnesis piedalījās pasaules gaisa spēlēs Turcijā.


1998.gada festivālā Siguldas debesis rotāja trīs figūrbaloni: lidojošā varde, dzimšanas dienas torte ar sešpadsmit svecītēm un pasaules pirmais figūrbalons lellīte - moris Golly. Festivāla galvenajā arēnā pirmo reizi darbojās arī balonu salons un balonu skola, kuros apmeklētāji no pieredzējušiem balonistiem varēja uzzināt balonu noslēpumus. Par tradīciju jau bija kļuvusi arī akcija - balonpasts.

Septiņu gadu laikā festivāls bija iekarojis starptautisku popularitāti un kļuvis par Baltijas lielāko gaisa kuģotāju pasākumu, kurā tikās gaisa balonu ekipāžas no daudzām pasaules valstīm.


Pirmo reizi nopietnās starptautiskās sacensībās - Eiropas čempionātā Zviedrijā, debitēja Latvijas pilots Sandis Kalējs izcīnot 45.vietu 77 konkurentu vidū.

1999.gads sākās ar neparastu ziņu, ka Latvijas gaisa balons dosies ceļojumā uz Ziemeļpolu. Žurnālistu iztēlei nebija robežu, komentējot G.Dukštes projektu gaisa balonā pacelties virs pasaules virsotnes - Ziemeļpola. Lai kā arī nebūtu, G.Dukšte savu ieceri īstenoja un kopīgi ar ceļabiedriem Viesturu Koziolu un Vili Dambiņu bija pirmie latvieši, kas nevien sasniedza Ziemeļpolu, bet 25.aprīlī uz skarbo Arktiku pavērās arī no gaisa balona lidgroza 500 metru augstumā. North Pole Photo


1999.gadā festivāls pirmo reizi notika Tērvetē. Tās apkārtne bija ideāli piemērota gaisa balonu lidojumiem un sacensībām. Dabas parks un savdabīgā kultūrvēsturiskā vide lieliski papildināja festivāla noskaņu. Festivāla pasākumus vērot ierodās vairāk kā 20 000 apmeklētāji, tādejādi apgāžot skeptiķu prognozi, ka Siguldai nav alternatīvas balonu svētku sarīkošanā.

foto: A.Ieviņš