Jaunumi | Izbaudi lidojumu | Baloni reklāmā | Der zināt | Arhīvs | Galerija | Vizītkarte

LATVIJĀ



Jau 1783.gadā, kad ziņa par brāļu Mongolfjē atklājumu sasniedza Jelgavu, Pētera akadēmijas profesors Beitlers prātoja: "Varbūt ar šīs mašīnas palīdzību mēs tuvāk iepazīsim likumus, kuriem pakļaujas blīvuma samazināšanās, pieaugot augstumam; tā spēs, salīdzinot ar barometra, termometra, higrometra datiem, noskaidrot mums siltuma un mitruma ietekmi uz gaisa blīvumu un elastību; bez tam mēs tuvāk iepazīsim elektrību lielos augstumos. Beidzot, aerostats var kalpot signālu pārraidei lielos attālumos, un varbūt ar laiku atklāsies vēl citi pielietojuma veidi, kurus pašreiz mēs nevaram ne paredzēt, ne uzminēt." *


Bija pagājuši tikai pāris gadi pēc pirmā gaisa balona lidojuma Francijā, kad 1785.gadā profesora Beitlera prātojumus papildināja akadēmijas studenta Ernesta Johana Bīnemaņa praktiskie mēģinājumi.

Pirmā publiskā aerostata demonstrācija Jelgavā (un Latvijā) notika 1785.gada 26.jūnijā. Balons, 54,2 cm diametrā, sīkā lietus dēļ cēlies lēni un pēc 5 min. pazudis aiz apvāršņa austrumu virzienā.

Otrs sekmīgais balona demonstrējums - 1785.gada 16.oktobrī. Šoreiz balons bija ~2 m diametrā liels, būvēts pēc vietējās sabiedrības vēlēšanās par savāktajiem ziedojumiem.

1786.gada 25.jūnijā notika pirmais jau ar ūdeņradi pildīta balona demonstrējums. 5,2 m diametrā lielo gaisa kuģi, būvētu par ziedojumiem, ar hercoga vārdu un uzrakstu "Tas dodas uz zvaigznēm" uz sāniem, 2 min. laikā piepildīja ar ūdeņradi, "kura ražošanas sistēma darbojusies netraucēti. Taču, noņemot aizsargapvalku, kāda kārts divās vietās pārplēsusi balonu. Pēc ielāpu uzlikšanas balons atkal piepildīts, pārgrieztas virves, un, klātesošajiem, jūsmīgi aplaudējot, tas pacēlies gaisā, devies lēni uz ziemeļiem un pēc 15 minūtēm nozudis aiz apvāršņa." *


* Talantīgā Bīnemaņa mūža epizodes vari iepazīt J.Stradiņa un H.Stroda rakstā "Ernestam Johanam Bīnemanim - 250" 2003.gada Dabas un vēstures kalendārā.


Cilvēku gaisa balonā latvieši pirmo reizi skatīja 1804.gadā, kad holandietis Robertsons pārlaidās pār Rīgu un veiksmīgi piezemējās Ropažu tuvumā. Pirms lidojuma vēja virzienu viņš noteica palaižot trīs nelielus balonus, vienā no tiem grozā atradās gailis.


Savukārt pirmie latvieši, kas izmēģināja debesīs braukšanas prieku bija Margarita un Ernests Vītoli, kuri ar pašbūvētu balonu Rīgas debesīs pacēlās 1899.gadā.


Pirmais nopietnais latviešu balonlidotājs Kārlis Skaubītis dzimis Krustpilī un ar paštaisītu karstā gaisa balonu tās apkaimē 1911.gadā veica savus pirmos lidojumus. Sākotnējie mēģinājumi notika stāvā Daugavas krastā un nereti beidzās upes vidū. K.Skaubītis ar savu klātbūtni bieži pagodinājis zaļumballes un pirms katra lidojuma ilgi turējis balonu virs ugunskura, lai skatītāji to piepūstā veidā varētu kārtīgi aplūkot arī tuvumā. Šis dēkainis nav izmantojis lidgrozu, bet ar kāpšļiem turējies virvē, kas bija piestiprināta pie balona. Piedevām viņš itin bieži demonstrējis arī lēcienus ar pašdarinātu izpletni. Vēlāk K.Skaubītis daudz ceļojis pa Krieviju un tur veicis 56 demonstrējuma lidojumus.



Mums nav faktu, ka pēc 1.pasaules kara un PSRS periodā Latvijā būtu notikuši lidojumi ar gaisa baloniem. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet mums šādu informāciju.


Mūsdienu gaisa kuģošana Latvijā aizsākās līdz ar neatkarības atgūšanu 1991.gadā un saistās ar gaisa balona "Vinnijs" vārdu. Par to lasiet arhīvā.