Jaunumi | Izbaudi lidojumu | Baloni reklāmā | Der zināt | Arhīvs | Galerija | Vizītkarte

PASAULĒ


Par lidošanu cilvēks sapņojis jau kopš seniem laikiem: gan grieķu, gan romiešu, gan ziemeļvalstu mitoloģijā atrodami mēģinājumi piedēvēt dieviem spējas lidot, kā arī, pirmās idejas par to, kā gaisā varētu pacelties cilvēks. Tomēr, eiropiešu idejām par dažāda veida spārniem vēl ilgi nebija lemts piepildīties. Tuvāk patiesībai atradās ķīnieši, kas jau tālā senatnē taisīja nelielas, ar dūmiem pildītas laterniņas, kuras svētkos palaida gaisā. 

Pirmais gaisa balons pasaulē bija veidots tieši pēc šī parauga, un tas tika palaists 1783.gada 5.jūnijā Francijā. Šī balona apvalku, brāļi Žozefs Mihaels un Žaks Etjēns Mongolfjē (Jacques Etienne & Joseph Michael Montgolfier), piepildīja ar dūmiem, bet jau tā paša gada 27.augustā debesīs pacēlās pirmais, ar ūdeņradi pildītais balons. Vēl nepilnu mēnesi vēlāk, 19.septembrī, balona grozā sēdēja pirmie pasažieri: auns, pīle un gailis. Viņus tur iesēdināja, lai pārliecinātos, vai dzīvām būtnēm lidojumi nekaitē. Kad nu trīs pasažieri bija sveiki un veseli atgriezušies uz zemes, sākās īstā gaisa kuģošanas ēra.

Interesanti, ka sākumā karalis Luijs XVI ļāva balonā pacelties noziedzniekiem, kuriem tad, laimīgi atgriežoties uz zemes, tiktu dāvāta dzīvība. Taču daži drosminieki vēlējās lidot paši, un pirmais īstais lidojums ar cilvēkiem lidgrozā notika 1783.gada 21.novembrī, to veica Žans Franciss Pilatrs de Rozjē (Jean-Francois Pilatre de Rozier) un Franciss Laurents Marķīzs d' Arlāns (Francois Laurent Marquis d'Arlandes). Balonu pildīja silts gaiss.

Savukārt, tā paša gada 1.decembrī profesors Žaks Šarls (Jacques Charles) un Noels Robērs (Noel Robert) lidoja gaisa balonā ar ūdeņraža celtspēju. Gaisa kuģošanas vēsture bija sākusies.

Interesanti, ka pirmās sievietes lidotājas gods ir ticis franču operdziedātājai Marijai Elizabetei Tiblē (Marie Elisabeth Thible), kura 1784.gada 4.jūnijā Lionā, sveicot Zviedrijas karali Gustavu III, no lidgroza ne tikai māja ar Francijas un Zviedrijas karogiem, bet arī izpildīja āriju no operas "La belle Arsene". 


1878.gada pasaules izstādē Parīzē viens no apskates objektiem bija arī milzīgs novērošanas balons, kas apmeklētājiem deva iespēju palūkoties uz Francijas galvaspilsētu no augšas. 

1897.gada 11.jūlijā zviedru zinātnieks Salomons Ogists Andrē (Salomon August Andree) ar diviem komandas biedriem ūdeņraža balonā "The Eagle", ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu, no Špicbergenas izlidoja pirmajā arktiskajā ekspedīcijā. Lidojums, spriežot pēc Andrē dienasgrāmatas, beidzās 14.jūlijā pulksten 8 no rīta. Balons vairs nespēja saglabāt lidojuma augstumu, un ceļotāji bija spiesti nolaisties uz dreifējoša ledus vismaz 200 jūdzes no tuvākās cietzemes. Līdz 5.oktobrim gaisa balona komanda bija jau sasniegusi cietzemi un pavisam nedaudz viņus šķīra no glābiņa, kad neizprotamu apstākļu dēļ - jo pie mirušajiem atrada pietiekami ēdamā un munīcijas - vīri bija gājuši bojā. Tiek uzskatīts, ka viņi nomiruši miegā no aukstuma. 


1970.gada 20.septembrī notika pirmais mēģinājums pārlidot Atlantijas okeānu no Amerikas uz Eiropu hēlija balonā. Tas beidzās 30 stundas vēlāk Ņūfaundlendā. Visi trīs "Free Life" piloti gāja bojā. Tam sekoja vēl vairāki neveiksmīgi mēģinājumi šķērsot Atlantijas okeānu, līdz 1978.gada 12.augustā balons "Double Eagle II" savā otrajā mēģinājumā pēc 137 stundām un 3120 nolidotajām jūdzēm nolaidās Evrē (Francijā). 1984.gadā notika pirmais mēģinājums šķērsot Atlantiju vienatnē - pēc trīsarpus dienu ilga lidojuma amerikānis Džo Kitindžers (Joe W. Kittinger) nolaidās Ziemeļitālijā. 1987.gadā zviedrs Pērs Lindstrands (Per Lindstrand) uzsāka pirmo transatlantisko lidojumu karsta gaisa balonā. "Virgin Atlantic Flyer" balona apvalks tika pārklāts ar ļoti plānu alumīnija kārtiņu, lai maksimāli uztvertu saules starus, savukārt tradicionālais lidgrozs tika pārvērsts par slēgtu kabīni, ko izolēja ar poliuretāna putām un fibrostikla "ādu", tādejādi ceļotājiem nodrošinot nosacītu komfortu. Lai izvairītos no laikapstākļu maiņas, lidojums notika 20 000 pēdu augstumā. Veiksmīgais lidojums ilga 29 stundas un 23 minūtes.

Cits izaicinājums - gaisa balonā pārlidot Kluso okeānu prasīja mazāk upurus. Ar hēlija balonu 1981.gadā pirmie to veica amerikāņi Bens Abruzzo (Ben Abruzzo), Larijs Ņūmens (Larry Newman), Rons Klarks (Ron Clarc) un japānis Rokijs Aoki (Rocky Aoki). Savukārt siltā gaisa balonā pirmie 1991.gadā to pievarēja Pers Lindstrands (Per Lindstrand) kopā ar ievērojamo britu biznesmeni Ričardu Brensonu (Richard Branson).


Bertrāns Pikārs (no kreisās) un Braijans Džons

Sasniegumi iedrošināja un 90.gadu sākumā vairākas komandas vienlaikus sāka gatavoties lidojumam apkārt zemeslodei. Taču līdz pat 1999.gada martam visi mēģinājumi bija neveiksmīgi. Pirmie, kas to paveica, bija šveicietis Bertrāns Pikārs (Bertrand Piccard) un anglis Braijans Džons (Brian Jones). Vēsturiskais lidojums ar Rozjē tipa balonu sākās Šveicē 1.martā un pēc gandrīz 20 dienu lidošanas veiksmīgi noslēdzās Ēģiptē. Drosmīgie gaisa kuģotāji sasniedza vairākus absolūtos aviācijas rekordus: lidojuma ilgums - 477:47stundas, nolidotais attālums - 45 755 kilometri.





Vienatnē apkārt zemeslodei! Piedzīvojums? Avantūra? Varoņdarbs?

Pasaules lielākais dēkainis, amerikāņu miljonārs Stīvs Fosets to iespēja savā 7.mēģinājumā. 2002.gada 19.jūnijā gaisa balons "Spirit of freedom" (Brīvības gars) pacēlās Austrālijas pilsētā Northemā un, 14 dienās nolidojot 30 000 kilometrus, 4.jūlijā piezemējās Austrālijā Kvīnslendas štata rietumos.


Ja vēlies zināt, kādi noteikumi jāievēro, lai gaisa kuģotājs tiktu atzīts par īstu rekordistu, ieskaties FAI/CIA mājas lapā.